Publicēts Kategorijas Dzīve notiek!

Ciemos korejiešu Havaju salās – Čedžu

Čedžu jeb Džedžu sala (Jeju) ir viena no tūristu iecienītākajām vietām Dienvidkorejā, un ne velti! Tajā ir unikāla daba, plašas izklaides iespējas un ļoti viesmīlīgi vietējie iedzīvotāji.


Kad uz lentes izbrauc pirmie čemodāni, es piefiksēju, ko nozīmē organizētība un pieklājība. Vispirms jau, visi stāv pusmetru no lentes, tā, lai varētu redzēt tur braucošos čemodānus, ne tā, kā citur, lai tikai tuvāk, tas nekas, ka soma vēl nav redzama! Otra īpatnība ir somu virziens – tās visas brauc ar rokturiem tuvāk malai un ritentiņiem tuvāk pretējai pusei, lai somu ātri varētu satvert un nocelt nost. Čedžu lidostai ir jābūt organizētai, jo gadā Čedžu salu apmeklē teju 10 miljoni cilvēku, un avioreiss Seula-Čedžu ir populārākais lidojums pasaulē – dienā ir ap 100-110 reisiem katrā virzienā.

Vulkāniskais dabas mantojums

Čedžu salai ir vulkāniska izcelsme, tā veidojusies vairāk nekā 2 miljonus gadus atpakaļ. Salas vulkāniskais mantojums gan ir viena no galvenajām tūrisma atrakcijām un dabas bagātībām. Trīs objekti salā ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā – Seongsan Ilchulbong vulkāniskā virsotne, Halla (Hallasan) smaile (augstākā virsotne Korejā) un Geomunoreum lavas alas jeb caurules, kas veidojušās, lavai plūstot cauri iežiem. Čedžu valda mitrs subtropu klimats, tādēļ tā iemantojusi iesaku “Korejas Havaju salas”.

Tējas plantācija un kolonnas


Mūsu pirmais apskates objekts ir O’Sulloc tējas plantācija. Braucot tiem garām, nevaram saprast – kādēļ gan cilvēki ieiet tajos vien dažu metru dziļumā, bet ne tālāk? Izrādās, tur izvietotas zīmes “Uzmanību, čūskas!” Vēlāk redzam, ka Čedžu salā ļoti nopietni izturas pret brīdinājumiem – tādi izvietoti arī pie indīgākiem augiem apstādījumos, un daudz kur ir informācija par slidenu ceļu.


Uzmanīgi tējas plantācijās ieejam arī mēs, lai ātri nofotografētu krāšņos skatus. Tad dodamies baudīt maltīti muzejā, kur var arī nodegustēt svaigi pagatavotu tēju un to arī iegādāties. Līdzņemšanai uz mājām nopērkam arī tējas krēmu, kuru gluži kā zināmākos šokolādes krēmus, var smērēt uz maizītēm. Šis gan garšo pēc matcha – zaļās tējas pulvera. Tepat arī Innisfree veikals, kur var iegādāties ekoloģisko korejiešu kosmētiku – Koreja ir izslavēta visā pasaulē kā skaistuma valsts, un dažādas burciņas ar uz sejas smērējamies labumiem te var iegādāties vairumā. Starp citu, sauļoties šeit nemaz nav modē – korejiešu tūristes ir ģērbušās drēbēs ar garām piedurknēm, lielām cepurēm un nēsā speciālas auduma sejas maskas, lai saglabātu sejas baltumu!

Saulrietu sagaidām pie sešstūrainajām Jusangjeolli bazalta kolonnām, kas atgādina Ziemeļīrijas Milžu ceļa kolonnas. Ūdens sitas pret kolonnām, un tās šķiet kā mākslīgi veidotas, tik akurātas savā formā…

Hallasan vulkāns


Uzskatīts par salas galveno apskates objektu, Hallasan vulkāns ir vieta, kas noteikti jāapmeklē. Pavasaros tā pakāje iekrāsojas rozā acāliju ziedos, bet vasaras otrajā pusē to izraibina hortenzijas ar ziliem ziediem un košs zaļums. Rudeņos, savukārt, parks izslavēts kā viena no skaistākajām vietām Korejā, kur vērot lapas.

 Mēs izvēlamies īsāko taku, tomēr kāpiens ir diezgan pamatīgs, jo teju visuceļu kāpjam pa kāpnēm. Tās ir labi marķētas, ar roku balstiem, un ik pa brīdim izvietotas arī zīmes ar informāciju, kur atrodies un cik sarežģīts ir nākamais posms.

Ejot pa taku no rīta, tā čum un mudž no cilvēkiem. Vairums sveicinās, un kādā brīdī, piesēžot uz akmens, mums pievienojas korejiešu ģimene, kas mūs cienā ar glīti sagrieztiem arbūziem no kastītes, mēs savukārt cienājam pretī ar “Laimas” šokolādes batoniņiem.

Seongsan Ilchulbong vulkāns un alas

Nākamais rīts Čedžu salā sākas pirms saullēkta, ar vēl vienu, nelielu pārgājienu uz Seongsan Ilchulbong vulkāna krāteri, kas pēdējoreiz bijis aktīvs aptuveni 100 000 gadus atpakaļ. Ja sākumā šķiet teju drēgns, rāpjoties augšā pa kāpnēm, 180 m augstumā drīz vien paliek stipri silti. Ar pirmajiem saules stariem pūlis sajūsmā iesaucas!

Protams, iebraucam apskatīties Manjanggul lavas alu, kas veidojusies vairāk nekā 200 000 gadus atpakaļ. Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka ala ir tikai ala, kur uz sienām redzami dažādi “ķiņķēziņi”, tā ir vesela ģeoloģijas stunda par to, kā lava plūdusi, kādi ieži bijuši tās ceļā, kur tā tecējusi vēlāk, veidojusi blakus alas vai sastingusi, kā arī stalaktītu un stalagmītu veidošanās pēcāk. Alās dzīvo dzīvnieki, piemēram, lielākā 30 000 sikspārņu kolonija Korejā.


Mamuta pludmale


Pēdējo vakaru pavadām kā īsti atpūtnieki, Hyeopjae pludmalē, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām uz salas. Stāvot pludmalē, tālumā redzama Biyangdo sala, kas atgādina ziloni vai mamutu, un klusi šalc jūra.

Pat pēc saulrieta pludmalē vēl aizvien ir desmitiem cilvēku, tiek iedegti lielie prožektori, bērni spēlējas smiltīs, kāds pastaigājas ar klēpja sunīšiem, bet kāds meditē uz lielajiem vulkāniskajiem akmeņiem. Pie horizonta redz simtiem gaismiņu, kas ir kuģīši jūrā, bet virs galvas ik pa brīdim aizlido kāda lidmašīna. Šajā salā ir viss, kas nepieciešams labai atpūtai!
Teksts: Alīna Andrušaite
Foto: Jēkabs Andrušaitis
www.sapnumedniece.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *